Ja pirms pirmā posma bija neziņa par to, ko varam mēs un ko citi, tad jau nākamajā posmā bija pārliecība, ka mēs to varam... varam uzvarēt Tautu... Tukumā Laimes māte bija no mums novērsusies, bet Madonā gan viņa mūs gaidīja:)
Bet par visu pēc kārtas...
Gribējāt vasaru... lūdzu... +30 un mazliet... Tikai Zandai mūsu komandā patīk karstums un vasara... Ilzei tikai vasara, bet Kristīnei... ar viņu ir vistrakāk, jo kuram normālam cilvēkam patīk ziema:))
Nu bet kā mēs varējām laist garām Madonas posmu, jo pēc Tukuma bija tādas mieles...
Ieradāmies ļoti laicīgi jau ap 10.00, jo gribējām redzēt Sporta klases startu un visu tā mierīgi izdomāt. Šoreiz bijām papildinājušas mūsu ūdens rezerves – sistēmas ar ūdeni/sporta dzērienu mugursomās. Mugursomas lieti noderēja peldvestes piestiprināšanai. Ļoti rūpīgi sākām lasīt distances aprakstu. Secinājām, ka būs daudz ūdeņi, daudz velo un to ka nekur nebūs jārāpjas un, ka priekšroka būs tiem, kas pazīst pilsētu.
Pavadam Sporta klases staru ar uzmundrinājumiem un sākam gatavoties startam. Nolemjam vilkt tikai numurus, botām striķīšus tomēr nelīmējam(mēs pievēršam uzmanību visiem sīkumiem), ja nu jāvelk nost, kaut nolemjam, ja var, tad to nedarīsim, jo ģērbšanās prasa pārāk daudz laika. Esam visu izdomājušas un varam mierīgi stāties uz starta līnijas.
Starts...
Braucam mierīgi... man ļoti nepatīk braukt baros, tāpēc arī SEBos nebraucu...nonākam pie karjera, kur tiks dots īstais starts.... Jāpeld tālu un daudz, nolemjam, ka Zanda atpakaļ nepeldēs, bet skries pa krastu...
Starts un visi aizpeld... jā Zanda iepaliek... te arī rodas doma, ka šis ir riktīgs veču posms, jo veči gan peld, gan brauc ar ričuku ātrāk kā meičas... bet nejau čīkstēt atbraucām.
Pirmo posmu beidzam kā vienas no pēdējam, bet tad lecam savos ričukos un jau uz 2KP pamanamies apdzīt daudzas komandas. Tālāk sadalamies Zanda brauc uz 5KP, mēs ar Ilzi uz 3 KP un 4KP, nolemjam satikties pie 6KP. Pie 3 KP lieku Ilzei gaidīt uz ceļa, bet pati traucos pēc punkta, puiši mani kaut kā samulsina, jo meklē kaut kur nost no ceļa, tikai tad izvelku karti un kārtīgi izlasu uzdevumu. Saprotu, ka vēl uz priekšu un mēģinu aizlaisties, lai neviens neredz, kad mēģinu saskaitīt būru rindas orto foto kartē , mani panāk Jānis no Trīs vīri laivā un kopīgi paņemam punktu. 4 KP problēmas nerada, tālāk jau tikai minamais gabals līdz 6KP. Tur jau gaida Zanda, mēs viņai iedodam vēl vesti, lai viņa tiek uz peldošās saliņas Sekmīgi izorientējamies līdz 7KP, tur satiekam jau vairākas komandas gan mums priekšā, gan aizmugurē. Kļūst skaidrs, ka veloposms būs saspringts, jo visi turēsies vienkopus. 8KP purvu jau forsējam ar vairākām komandām kopā un mēģinam neiepalikt no puišiem. Tālāk kaut kas mums neklapē ar karti un aizvelkam pa nepareizo ceļu un kad jau braucam atpakaļ satiekam tik daudz komandas, ka varētu teikt mačs sākas no jauna:) Pie Āriņu mājām vēl nominstinamies pie torņa un tagad jau visas komandas atkal ir kopā.
Mazliet uzspiežam uz ātrumu un ejot uz 10Kp esam kopā kādas 3-4 komandas un ieraugam, ka no Kp jau nāk Trīs vīri laivā. Nu ko viņi nekur tālu nav tikuši, jācīnās.Braucot uz nākošo 20KP panākam Trīs vīrus laivā, nezinam ko viņi tur darīja...:) Tālāk jau Ikšķiles banda un Tētuki ir ar mums:) Uztaisam distancē lielāko stulbumu... neaizbraucam pa ceļu līdz upītei... un tad jau visas komandas klāt un sākas meža ķemēšana.. tālāk jau uz 21KP atkal visas komndas velkam kopā... jā punkts labs – virsotnīte... pirmoreiz augšstilbus savelk krampji... riebjas man karstums:) dzeru daudz sporta dzērienu, lai kaut kādi sāļi tiek klāt... Ilze jau vairs nerunā... saprotu, ja ilgāk paskatīšos uz viņu, jo vairāk man paliks viņas žēl un liksies, ka jāstājas ārā... Zanda iet kā traka:) kartes maiņa.... Smecersils... Saprotu, ka tagad vai šoreiz nē...Blakus uzrodas Cosmopolitam, jā mums ar Andri grēks būtu ko teikt, šo karti ziemās esam izbraukājuši krustu šķērsu, tā arī ir, pārņemam vadību un laižam. Punkti grūtības nesagādā, jūtam ka dažas komandas tur līdz ... nu ko gaidam kāju posmu:)
SF esam kopā kādas 4 komandas, kamēr mēs ar Zandu štukojam ko un kā, Ilze uzpilda ūdens pudeles. Nolemjam nečammāties un laižam azimutā, uz pļavas saprotam, ka vajadzēja ar adatiņām:) Bet 32 KP pēc azimuta un attāluma, mums sanāk ātrāk kā Cosmolpolitan... tālāk jau slēpošanas špures ar jauno asfaltu (kā gribētos te ar rolleriem)...Andris baigi kurina tempu... mums ar Zandu jau grūti paliek, ko lai saka Anda un Ilze:)
Atkal uz riteņiem un uz peldēšanas posmu.. piebraucot redzam, ka kādas 4 komandas jau peld, nu ko metamies ūdenī..... ar visām botām.Saprotu, ka kaut kā jākuļas, jo krampji un spazmas jau pārņēmušas abus augštilbus...bet es nevaru pievilt meitenes, man jāsakož zobi:)Beidzot Laimes māte mums uzsmaidīja, jo pie 40KP , kas uz sēkļa, visas komandas meklē punktu, kad mēs piepeldam Andris sāk lepni smaidīt, un paņemam punktu kopā ar visiem:) Līdz finišam atkal atpaliekam... bet no SF izbraucam pirmās, jo kamēr pārējie velk drēbes, mēs jau traucamies uz tālumā redzamo torni.. Sajūtas labas...tālu jau vienas netikām, puiši jau klāt.... Punktu paņemam visi kopā, tālāk jau ko nu kurš māk uz riteņa... pat Ilze galveno ielu šķērso nepaskatoties vai mašīnas nenāk... ārprāc... Tagad mierīgi... Pēdējais kāju posms... Izdomājam, ka pirmo ņemsim 49KP, tad apli utt. Kad paceļam acis neviena vairs nav, redzam tikai ka visi aizskrien uz otru pusi? Sākam skriet Ilze nevelk, Zanda uzmundrina.. mierinu sevi un Ilzi ar domu, ka ieskriesimies:) Ieraugam tanti ar suni – prasam kur Liepājas iela, vai tepat pa kreisi un tad kalnā baznīca... jēee... vismaz to atradīsim ātri:) Jau skrienot uz 49Kp nedod mieru doma kāpēc visi aizskrēja uz otru pusi... abas ar Zandu nospriežam, ka Cēsis un Pļaviņas nebūs uz vienu pusi .. tātad aplis nepareizais, un jā visi aizskēja uz pareizo apli:) Neko cīnamies, vairāk jau ar sevi... skrienot uz strūklaku, nodomāju, ja mēs ar viņiem krustosimies pie otrās strūklkas, tad mums vēl ir izredzes.. Skrienot uz otro strūklaku ieraugam Andri.. Anda ar Artūru jau manāmi noplīsuši, bet tas mums nepalīdz, jo ir grūti ļoti...Pārējās komandas nemanam...Tad pie strūklakas ieraugam vēl Po un jaunos puikas, kuri kaut ko baigi štuko... Skrējiens uz apli un finišu bija viens no smagākajiem skrējiem, ko atceros... Zanda skrēja un visu laiku uzmundrināja mūs, es ik pa laikam stājos, lai kaut kā Ilzei iestāstītu, ka viņa var, ka grūti ir tikai dēļ karstuma, ka viņa ir stipra utt.:)
Un jā mums izdevās un mēs to izdarījām un šoreiz tas nebija trenniņu rezultāts, bet gan gribasspēks, jo mēs tik ļoti to gribējām....
Paldies – Organizātoriem un visiem mūsu konkurentiem!
Īpašs paldies – Ikšķiles puišiem par intrigu visas sacensības garumā; Cosmopolitan un īpaši Andas mammai par Fastumgel smērīti pēc finišā, Tētukiem par neiztrūkstošo kafiju un protams, visām sieviešu komandām par uzdrīkstēšanos.
